Project deliverable Open Access

Subjektīvā labklājība un migrācija: Latvijas izcelsmes migrantu apmierinātība ar dzīvi

Koroļeva Ilze

Īsumā

  • Gandrīz visās Eiropas valstīs, kuras ir lielākās latviešu diasporas mītnes zemes, Latvijas emigrantu apmierinātība ar dzīvi kopumā ir līdzīga vai pat augstāka nekā vietējiem iedzīvotājiem
  • Pēc pārcelšanās uz ārzemēm pieaug emigrantu apmierinātība visās dzīves jomās: visvairāk – apmierinātība ar dzīves līmeni, darbu, darba apstākļiem un dzīvi kopumā, mazāk – apmierinātība ar ģimenes dzīvi un attiecībām ar cilvēkiem ārpus ģimenes
  • Pēc sākotnējā subjektīvās labklājības pieauguma apmierinātība ar dzīvi mazinās 
  • Mītnes zemē nodzīvotais laiks uzrāda negatīvu saistību gan ar emigrantu pašreizējo apmierinātību, gan ar apmierinātības pieaugumu piecu gadu laikā
  • Pieaugot vecumam, pieaug apmierinātība ar dzīvi kopumā. Zemākais apmierinātības līmenis raksturīgs jauniešiem 
  • Salīdzinot ar ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošajiem, neiesakņoto migrantu un transnacionāļu grupai raksturīga zemāka apmierinātība visās dzīves jomās, it īpaši – ģimenes dzīvē
  • Viszemākais subjektīvās labklājības līmenis novērojams potenciālo remigrantu vidū, kas pēc atgriešanās Latvijā nozīmīgi samazinās visās dzīves jomās, izņemot ģimenes dzīvi. Visbūtiskāk mazinās apmierinātība ar dzīves līmeni, mājokli un darba apstākļiem
Files (3.4 MB)
Name Size
liquimigr-policy-brief-koroleva.pdf
md5:fc7bd40d452f3c2142769d6127f41874
3.4 MB Download
51
46
views
downloads
All versions This version
Views 5151
Downloads 4646
Data volume 156.9 MB156.9 MB
Unique views 4444
Unique downloads 4040

Share

Cite as