Informācija politikas plānošanai no Baltijas iedzīvotāju krīžu gatavības barometra 2025

Baltijas iedzīvotāju krīžu gatavības barometrs 2025 – politikas vadlīnijas ir plašs un uz politikas plānošanu orientēts analītisks dokuments, ko sagatavojušas Latvijas Universitātes pētnieces Dr. Ieva Birka un Dr. Didzis Kļaviņš. Tajā apkopoti secinājumi no 2025. gada pavasarī veikta reprezentatīva pētījuma, kurā piedalījās 3 016 Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāji, kā arī no 12 ekspertu intervijām, kas īstenotas gada otrajā pusē, lai izvērtētu urbāno iedzīvotāju riska uztveri un sagatavotību dažādu veidu krīzēm – sākot no dabas katastrofām līdz hibrīddraudiem.

Dokumentā analizēti iedzīvotāju uztvertie drošības līmeņi, būtiskākās bažas un nesakritības starp iedzīvotāju pašvērtēto un faktisko mājsaimniecības gatavību. Pētījums atklāj trūkumus dzeramā ūdens, pārtikas un skaidras naudas rezervēs, pirmās palīdzības piederumu nodrošinājumā, radioaparātu pieejamībā un informētībā par tuvākajām patvertnēm. Vadlīnijās izcelti arī nozīmīgi demogrāfiskie atšķirīgie rādītāji – starp dažādām vecuma, dzimuma un valodas grupām –, kas ietekmē riska uztveri, uzticēšanos komunikācijai un gatavības uzvedību. Īpaši zema informētība un sagatavotība konstatēta jauniešu vidū, kā arī fiksētas būtiskas atšķirības starp latviešu un krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem.

Vadlīnijās analizēta arī institucionālā gatavība darba vietās un izglītības iestādēs, kur nereti trūkst atbilstošu krīzes protokolu un nepieciešamo krājumu. Balstoties uz ekspertu atziņām, dokumentā apkopotas labās prakses no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, uzsverot koordinētu nacionālā un pašvaldību līmeņa pārvaldību, daudzvalodīgu un mērķētu krīžu komunikāciju, praktiskās apmācības, kopienu iesaisti, civilmilitārās mācības, kā arī ieguldījumus patvertnēs un agrās brīdināšanas sistēmās.

Noslēguma sadaļā sniegti detalizēti politikas ieteikumi, kas paredz stiprināt mājsaimniecību pašpietiekamību, uzlabot krīžu komunikācijas sistēmas, paaugstināt institucionālo gatavību, pielāgot informatīvo darbu dažādām demogrāfiskajām grupām un paplašināt praktisko mācīšanos. Kopumā vadlīnijas veido pamatu pilsētu noturības stiprināšanai Baltijas galvaspilsētās un kalpos par atskaites punktu Baltijas iedzīvotāju krīžu gatavības barometra turpmākajos gados (2026–2028).

Pētījumu atbalstīja projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”, kas īstenots Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu grantu otrās kārtas ietvaros, Investīcijā 5.2.1.1.i “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” un reformas 5.2.1.r “Augstākās izglītības un zinātnes izcilība un pārvaldības reforma” ietvarā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma Plāna 5.2. ieguldījumu virzienā “Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa izmaiņu nodrošināšana”. Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” (Granta līguma Nr. LU‑BA‑PA‑2024/1‑0051).