Labs pilsonis: nestabili priekšstati par nestabilu jēdzienu nestabilā laikmetā

Raksta mērķis ir analizēt jēdziena "pilsonis" nozīmi. Raksts ietver Ievas Strodes promocijas darba atziņas. Autores promocijas darba ietvaros tika analizēta Latvijas iedzīvotāju izpratne par pilsoni/ labu pilsoni. Lai detalizētāk izpētītu “laba pilsoņa” izpratni Latvijas sabiedrībā, promocijas darba izstrādes vajadzībām, 2021./ 2022.gadā tika veikts pētījums, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes. Sākotnēji tika veikta reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja (n=1009, tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās). Jāatzīmē, ka šis bija atkārtots pētījums (iepriekšējo reizi šāds jautājums tika uzdots 2011.gadā), konstatējot analoģisku viedokļu izkliedi un nenozīmīgas izmaiņas sabiedriskajā domā desmit gadu laikā (Strode, 2022). Ņemot vērā skaidri identificējama “laba pilsoņa” modeļa trūkumu kvantitatīvajos pētījumos, tika veikts kvalitatīvais pētījums – padziļinātās intervijas divos viļņos: pirmajā piedalījās 30 (no kuriem otrajā vilnī piedalījās 28 dalībnieki) vecumā no 19 līdz 83 gadiem, dažādu tautību (t.sk. 20 latvieši), dažāda pilsonības statusa (LR pilsoņi, nepilsone, dubultpilsoņi, citas valsts pilsonis), cilvēki, kuri ir izauguši, ieguvuši izglītību Latvijā (gan PSRS, gan pēc neatkarības atgūšanas), citur PSRS teritorijā un rietumvalstīs. Intervijas tika veiktas 2022.gada ziemā un vasarā, līdz ar to jārēķinās ar īsi pirms interviju veikšanas pārtraukto COVID -19 ierobežojumu un 2022.gada februārī notikušā pilna apjoma Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz pētījuma dalībnieku noskaņojumu.